Andris Vilks

Dzintra, 17.11.2009 10:25
Padomju laikā noslēgtais īres līgums ir tiesiskais pamats īrniekam lietot dzīvojamo telpu. Tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. panta, kas nosaka, ka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskas vai fiziskas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Tātad, padomju laikā noslēgtais īres līgums ir spēkā un ir saistošs kā mājas īpašniekam, kurš ir ieguvis īpašuma tiesības denacionalizācijas procesā, tā arī īpašniekam, kurš ir kļuvis par dzīvojamās mājas īpašnieku uz pirkuma līguma pamata. Tomēr mājas īpašniekam ir tiesības piedāvāt īrniekam noslēgt jaunu īres līgumu, ņemot vērā kaut vai to, ka ir jauns īpašnieks, kā arī to, ka padomju laika īres līgumi neatbilst mūsdienu prasībām attiecība uz īres līguma būtisko sastāvdaļu – īres maksu, kura vairumā padomju laika īres līgumu nav noteikta. Jauna īres līguma noslēgšanai ir nepieciešama īrnieka piekrišana. Ja īrnieks nepiekrīt īpašnieka piedāvātajam īres līguma projektam kopumā vai atsevišķos punktos, īpašnieks var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma noslēgšanu. Savukārt īrnieks var sniegt tiesai savus iebildumus pret jauna līguma noslēgšanu, vai arī piedāvāt savu īres līguma projektu.
« Atpakaļ
Andris Vilks - Īres valdes priekšsēdētājs
Copyright © 2009-2013, Andris Vilks