Jausma, 04.09.2013 21:03

Tas apstāklis, ka dāvinājums nav ierakstīts zemesgrāmatā neatceļ dāvinājuma būtību. Tomēr atbilstoši LR Civillikuma 994. pantam, par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība nevien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās. Ja minētais nekustamais īpašums tiek izmantots kā Jūsu mājoklis un dzīvesvieta, tad to aizsargā LR Satversmes 96. pants: ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, un ne par kādu durvju laušanu nevar būt ne runas. Vardarbīgas ielaušanās mēģinājuma gadījumā nekavējoties ir jālūdz policijas aizsardzība. Tomēr, rekomendēju Jums nokārtot savstarpējās attiecības ar savu radinieku attiecībā uz Jūsu kopīpašumu vai nu pārrunu veidā, noslēdzot nepieciešamos līgumus gan par lietošanas tiesībām, gan par pārvaldīšanu, gan par iespējamām finansiālām attiecībām. Ja pārrunas nav iespējamas, vai nedod abiem pieņemamu rezultātu, jautājumu ir jārisina tiesvedības procesā, iespējams, izbeidzot kopīpašumu uz šo nekustamo īpašumu.