Andris Vilks

Jausma, 04.09.2013 21:23
LR Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Attiecībā uz nekustamo īpašumu, tad uz dāvinājums līguma pamata notārs sagatavo nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai, kuru paraksta dāvinātājs un apdāvinātais. Bez šo abu pušu piekrišanas nekustamā īpašuma īpašumu tiesības netiks nostiprinātas un apdāvinātā vārda. Savukārt bez nostiprinājuma zemesgrāmatā apdāvinātais nevar nekustamo īpašumu dāvināt tālāk. Vajadzīgs ir jauns dāvinājuma līgums un jauns nostiprinājuma lūgums. Savukārt Civillikuma 1914. pants nosaka, ka dāvinājums var būt nevien īpašuma vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātam, bet arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešām personām, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātam par labu, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņa. No minēto normatīvo aktu kopības var secināt, ka par dāvinājuma priekšmetu var būt kā priekšmetiskā lieta, tā arī parādsaistības vai pienākumi par labu dāvinātājam. Dāvinājuma līgums ir tikai juridisks dokuments, kuru nav nekādas nozīmes dāvināt, ja, protams, tam nav kāda kultūrvēsturiska vai cita vērtība pašam par sevi.
« Atpakaļ
Andris Vilks - Īres valdes priekšsēdētājs
Copyright © 2009-2013, Andris Vilks