Andris Vilks

Liels paldies par atbildi!
Turpinot uzsākto tematu, radās daži jautājumi.
1) par īrnieku nemaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem. Vai pareizi sapratu, ka īrnieks netraucēti saņem komunālos pakalpojumus vismaz 3 mēn.+ tiesvedības laiku, kaut arī par tiem ar namīpašnieku nenorēķinās. Savkārt, parādā Rīgas ūdenim un atkritumu apsaimniekotājam (L&T) būšu es,kā namīpašnieks. Bez tam, parāds visu laiku augs un galu galā tāpat izrādīsies, ka īrniekam nav līdzekļu, lai visu (vai pat daļu) samaksātu.
2) Par īres maksu. Savā laikā, kad īrniekiem īres griestus atcēla, nosūtīju brīdinājumus par īres maksas izmaiņām 6 mēnešus pirms šīs jaunās īres maksas piemērošanas. Protams, ka viņi tai nepiekrita. Vai tagad man būtu jānosūta šāds brīdinājums vēlreiz, vai arī spēkā ir iepriekšējais, sen nosūtītais?
Jau iepriekš paldies par atbildi!

Ilona, 28.05.2009 18:35
Pirms iesniegt prasību tiesā par īres maksas grozījumiem izīrētājam ir jāveic procesuālās darbības saistītas ar īrnieka brīdināšanu par īres maksas izmaiņām. Ja īrnieks norādītai īres maksai nepiekrīt, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres maksas noteikšanu. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nereglamentē termiņu kādam jābūt no īrnieka atteikšanās brīža maksāt piedāvāto īres maksu līdz prasības iesniegšanai tiesā. Tāpēc te var vadīties no vispārējiem civilprocesuāliem termiņiem attiecībā uz prasības pieteikumu noilgumu, kurš ir desmit gadi. Tātad, Jūsu gadījumā var gatavot dokumentus tiesai bez papildus brīdinājuma, ja piedāvātās īres maksas apmēri nemainās. Kas attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem, tad likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā ir teikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus. Likuma 11.3 pants nosaka, ka izīrētājs nav tiesīgs nesniegt pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Praksē tas ir tieši tā, kā Jūs aprakstāt: brīdinājumu par parāda esamību un vēršanos tiesā, ja parāds par pamatpakalpojumiem netiks nomaksāts, var sniegt īrniekam tikai tad, ja viņš nav maksājis trīs mēnešus. Tad jānogaida vēl viens mēnesis, un ja īrnieks nenomaksās parādu var vērsties tiesā. Tiesas procesa ilgums visās trīs instancēs var būt vidēji 2-3 gadi, kuru laikā īrnieks, protams, iespējams, neko nemaksās, bet Jums būs jāmaksā par īrnieka patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, savādāk sekos sankcijas no pakalpojuma piegādātāja. Savukārt pamatpakalpojumu atslēgšanai īrniekam, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantu, var būt visai negatīvas sekas, ja tas vispār tehniski ir iespējams, neatslēdzot pakalpojumus vienlaicīgi citiem īrniekiem kuri maksā. Pirmkārt, sabiedrība kopumā visai negatīvi attiecas pret pakalpojumu atslēgšanu, jo valdošais uzskats ir tāds, ka ja īrnieks nav maksājis, tad lai gan tas nav labi, tomēr viņam var būt sabiedrības acīs visai attaisnojami iemesli, piemēram, zaudējis darbu, nav naudas un t.t. Savukārt, ja namīpašnieks ir atslēdzis ūdeni vai apkuri ziemā, tad sabiedrība, un bieži vien arī masu saziņas līdzekļi, nemaz nevērtēs vai īrnieks maksā vai ne, bet nekavējoties pasludinās namīpašnieku par nelieti un īrnieku spīdzinātāju. Otrkārt, īrnieks tiesā var paziņot, ka viņš nemaksāja par komunālajiem pakalpojumiem tāpēc, ka viņam tie ir atslēgti. Šajā gadījumā Jums būs jāpierāda tiesai, ka komunālie pakalpojumi tika atslēgti par parādiem, lai gan īrnieks apgalvos, ka nekādu parādu nav bijis un viņš nav maksājis tāpēc, ka pakalpojumi jau bijuši atslēgti. Faktiski tiesai būs jāpierāda to, kas notika vispirms, vai nemaksāšanas fakts, vai komunālo pakalpojumu atslēgšanas fakts. Tas ir iespējami, lai gan var būt diezgan sarežģīti. Piemēram, vienā no Rīgas Administratīvās rajona tiesas spriedumiem par ūdens padeves nenodrošināšanu īrniekiem (2007. gada 24. oktobris) ir teikts „pieteicējs gan pieteikumā, gan tiesas sēdē norādīja, ka īrnieki ir parādā īres maksu. Ņemot vērā to, ka pieteicējs neiesniedza tiesā ne līdz tiesas sēdei, ne arī tiesas sēdes laikā pierādījumus, kas apstiprinātu to, ka īrniekiem ir pamatpakalpojumu apmaksas parāds, tiesa kritiski vērtē šo apgalvojumu, jo to neapstiprina citi pierādījumi lietā.” Rezultātā izīrētājs tika administratīvi sodīts par pamatpakalpojumu nesniegšanu. Līdz ar to ir uzskatāms, ka šajā jomā izīrētāja tiesības no valsts puses netiek pienācīgi aizsargātas pārmērīgi garu un sarežģītu tiesvedības procesu dēļ.
« Atpakaļ
Andris Vilks - Īres valdes priekšsēdētājs
Copyright © 2009-2013, Andris Vilks