Andris Vilks

Rīga ir lielpilsēta ar daudziem tūkstošiem daudzdzīvokļu namu, kuros mitinās mūsu pilsētas iedzīvotāji. 

Dzīve daudzdzīvokļu namā gandrīz katram rīdziniekam laika gaitā ir sagādājusi arīkādus nepatīkamus brīžus, strīdus un stresu, bet dažiem ir pilnīgi sabojājusi nervus un dzīvi, cenšoties panākt labvēlīgus un taisnīgus dzīves apstākļus. Bieži vien šī cenšanās paliek pilnīgi bez rezultāta, vai nu tā izpaužas kā nesekmīgas pārrunas ar pārvaldnieku par pārmērīgiem rēķiniem par mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, vai mēģinājumu panākt, lai kaimiņš pārstāj apliet dzīvokli stāvvada vai krāna plīsumu dēļ, vai kā nesekmīgs mēģinājums ierīkot dzīvoklī autonomo apkuri, jo centralizētā apkures sistēma dzīvoklī, nez kāpēc, nodrošina temperatūru ziemā ne vairāk kā astoņi grādi.

Šo strīdu un konfliktu klāsts ir bezgalīgs un kā rāda prakse ļoti bieži ir neiespējami panākt taisnību tiesiskā ceļā. 

Iedzīvotāji iesniedz sūdzības visdažādākajās iestādēs, sākot ar pašvaldības policiju un Rīgas domes institūcijām, kuras labākā gadījumā uzmanīgi uzklausa, bet palīdzēt tāpat nevar. Bet bieži vien pat neuzklausa, bet iesaka griezties tiesā. Norāda – tas ir civiltiesisks strīds ar kaimiņu vai mājas pārvaldnieku, mums ir tiesiska valsts, risiniet šo jautājumu tiesā.

Tie, kas var atļauties, arī vēršas tiesā, bet pēc vairāku gadu tiesāšanās sāk apzināties, ka viņu dzīve ir pārvērtusies par tiesas sistēmas sastāvdaļu un dzīve paiet garām vienā tiesvedības procesā. Bet rezultāta kā nav, tā nav. Un, ja pat tiesa pēc vairākiem gadiem atzīs, ka Jums bija taisnība, un pārvaldnieka rēķini nav pareizi, kaimiņš tiks sodīts un Jums atļaus uzstādīt dzīvoklī autonomo apkuri, tāpat Jūsu nervi, laiks un nauda būs zaudēti. 

Bez tam, ieteikums vērsties tiesā ietver sevī piedāvājumu vairākus gadus saņemt nepareizus rēķinus ar mistiskiem soda procentiem, Jūsu datu iekļaušanu parādnieku, piedzinēju firmas sarakstos, vai vienkārši norādot Jūsu dzīvokli kā parādnieku sludinājumā kāpņu telpā.

Ieteikums vērsties tiesā ietver sevī piedāvājumu vairākus gadus dzīvot aplietā dzīvoklī un gaidīt, kurā brīdi tiksiet aplieti atkal, vai visai Jūsu ģimenei salt sev piederošā dzīvoklī. 

Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, taču tiesību jomā, kas regulē attiecības saistītas ar dzīvojamām telpām, tiesiskums ir visai nosacīts. Konfliktos, saistītos ar dzīvesvietas lietošanu, parasti uzvar tas, kas ir bezkaunīgāks, ietiepīgāks, bet, kad lieta aiziet tieši līdz strīdam par dzīvojamās telpas lietošanu, tad jau tiek pielietots fizisks spēks un parasti uzvar tas, kurš ir stiprāks un ietekmīgāks.

Daudzi ir dzirdējuši par patvarīgu un brutālu īrnieku izlikšanu no dzīvojamām telpām, un par gadījumiem, kad ģimenes locekļi, dalot dzīvojamās platības, pielieto visai apšaubāmas metodes no tiesiskā viedokļa

Tāds stāvoklis valstī mājokļu jomā nevar turpināties. 

Mūsu valstī pašreiz esošā mājokļu strīdu risināšanas kārtība vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā vienīgā iespējamā alternatīva, ir parādījusi sevi kā neefektīva, nepietiekama un nespējīga atrisināt iedzīvotāju strīdus.

Savukārt, iedzīvotājiem šī kārtība nedod drošības sajūtu par taisnīgu un ātru problēmas atrisināšanu konfliktu gadījumos. 

Šķiet, dīvaini vērsties tiesā, ja kaimiņš ir aizņēmis manu malkas šķūnīti un paziņo, ka tas tagad ir viņa, vai, ja divstāvu mājā pirmā stāva dzīvokļu īpašnieks atslēdzis Jums ūdens padevi, jo stāvvads iet caur viņa dzīvokli, bet Jūs viņam nepatīkat, vai, ja pārvaldnieks Jums ir atslēdzis elektrību dzīvoklī, jo Jūs nepiekritāt parakstīt tādu apsaimniekošanas līgumu, kādu viņš grib. 

Tomēr, neviens Jums nepalīdzēs atrisināt šos konfliktus tiesiskā ceļā - ne pašvaldības policija, ne valsts policija, ne kāda no Rīgas domes institūcijām. Visas šīs iestādes Jums ieteiks vērsties tiesā, tātad - dzīvot vairākus gadus bez malkas, bez ūdens un bez elektrības.

Ja elektrības atslēgšanas gadījumā Jūs vērsīsieties Latvenergo - inspektors Jums paskaidros, ka A/S Latvenergo elektroenerģijas piegādes līgums ir noslēgts ar mājas pārvaldnieku un Jūs esat apakšlietotājs. Līdz ar to, visas problēmas jārisina ar mājas pārvaldnieku, kurš nedrīkst, atbilstoši likumam, atslēgt Jums elektrību. Šajā gadījumā Latvenergo palīdzēt nevar - jāvēršas tiesā.

Ja Jūs sūdzēsieties mājas pārvaldniekam, ka pirmā stāva dzīvokļa īpašnieks Jums ir atslēdzis ūdens padevi, tad pārvaldnieks Jums paskaidros, ka tas ir vienkārši riebīgs tips, bet palīdzēt Jums neko nevarēs, jo šis tips pārvaldnieku pašu nelaiž dzīvoklī, lai gan pēc noslēgtā līguma ir jāielaiž. Viņš pat policiju neielaiž savā dzīvoklī, jo, lūk, viņa dzīvokļa neaizskaramības tiesības aizsargā Latvijas Valsts Satversme un iekļūt viņa dzīvoklī varēs tikai ar prokurora sankciju. Tā kā, atkal jāvēršas tiesā un pāris gadu jāpaciešas bez ūdens. 

Visos piemēros šajā rakstā ir izmantoti reāli dzīves fakti un Jums, lasītāj, ir veicies, ja Jums ir labi kaimiņi un nosacīti ciešams mājas pārvaldnieks. Autors ir aprakstījis šos dažus piemērus, lai parādītu problēmas aktualitāti. Patiesībā šādi, vai līdzīgi, tiesiskā veidā neatrisināmi konflikti Rīgā notiek vairāki simti gadā, bet pat, ja lieta neaiziet līdz konkrētai konfrontācijai, neapmierināto dzīvojamo telpu lietotāju ir tūkstošiem.

Tāpēc, šķiet visai dīvaini, ka mūsu masu mēdiji un politiķi apspriež visdažādākās problēmas un televīzijas pārraidēs mēs dzirdam diskusijas par visdažādākajiem jautājumiem, bet tas, kas cilvēkiem ir vistuvākais un svarīgākais, viņu mājoklis, ar to saistītās problēmas un nespēja šīs problēmas atrisināt tiesiskā veidā tiek pilnīgi noklusētas. Negribētos ticēt, ka tā ir vienaldzība par iedzīvotāju sadzīves kvalitāti un drošību, drīzāk nespēja ieraudzīt problēmas aktualitāti un pareizu virzienu šo problēmu tiesiskā risināšanā.

Ir vairākas iespējas, kā atrast piemērotus veidus ar mājokli saistīto problēmu risināšanai tiesiskā ceļā. Visas šīs iespējas ir diskusiju vērtas, tomēr negribētos, lai šīs diskusijas ievilktos garumā, kā mūsu valstī ir iegājies, jo ar mājokli saistītās problēmas skar katru valsts iedzīvotāju un tās ir ļoti svarīgas ikvienam.

Dažas no šīm iespējām paredz atsevišķu likumu un citu normatīvo aktu pieņemšanu vai maiņu, regulējot dažādu kategoriju problēmas atsevišķi.

Piemēram, ir iespējams pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā, kuri uzliktu par pienākumu tiesām izskatīt ar mājokli saistītās problēmas paātrinātā, un tātad, saprātīgā laika periodā. Ir iespējams pieņemt normatīvus aktus, kuri ne tikai aizliedz prettiesisku elektroenerģijas atslēgšanu dzīvojamām telpām, bet arī nosacītu bargākus sodus par šo normu pārkāpšanu. Ir iespējams pieņemt likuma normu, kura ļautu mājas pārvaldniekam iekļūt dzīvojamā telpā nepieciešamības gadījumā policijas klātbūtnē, pat uzlaužot dzīvokļa durvis.

Ir iespējams noteikt bargākus sodus par jumta neremontēšanu, lai augšējā stāva iemītniekiem nebūtu gadiem jādzīvo ar spaiņiem atsevišķās istabas vietās.

Ir iespējams pat atrast tiesisku risinājumu iedzīvotāju konfliktiem ar pārvaldniekiem par ūdens starpību starp dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumiem un mājas ievadā uzstādīto ūdens skaitītāju, lai izpaliktu konflikti par uzrēķinātiem, nez kur pazudušajiem „ūdens zudumiem”. Tomēr, uzskatu, ka atsevišķu normatīvo aktu maiņa un atsevišķu institūciju darba uzlabošana ir laba lieta, bet problēmu kopumā nerisina, jo tās ir pārāk daudz un tik dažādas, ka tās visas nevar ietvert normatīvajos aktos. 

Katrs iedzīvotāju konflikts mājokļu jomā ir individuāls un atšķirīgs, tāpat, kā tajā iesaistītie cilvēki - ir atšķirīgi un unikāli. Tāpēc katrs konflikts ir jārisina individuāli. 

Pirms kara Latvijā darbojas Īres valdes, kuru lēmumi bija obligāti izpildāmi, nepieciešamības gadījumos, pieaicinot policijas dienestus. Tad vairums iedzīvotāju dzīvojamās telpas īrēja no namīpašniekiem, tāpēc arī tāds nosaukums. Mūsdienās vairāk atbilstu nosaukums „Dzīvojamo telpu strīdu izskatīšanas valde” vai „Mājokļu valde”. 

Bet, ne jau nosaukumā ir būtība. Pirmskara valdi vadīja miertiesnesis un tajā darbojās vienāds skaits ievēlēto pārstāvju no namīpašnieku un īrnieku puses. Katrā Latvijas pilsētā bija jānodibina viena Īres valde, bet Rīgā četras. Valde izskatīja konfliktus starp iedzīvotājiem un mājas īpašniekiem vai pārvaldniekiem un ātri, kompetenti pieņēma saistošus lēmumus.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arī pieņēma Īrestiesu likumu, un pat sāka šādas tiesas veidot, bet dažādu intrigu dēļ process tika pārtraukts un Īres tiesas mūsu valstī tā arī netika nodibinātas. Domāju, ka tā bija liela kļūda. 

Specializētās Īres tiesas, saņemot pietiekošas pilnvaras, varētu salīdzinoši ātri un kompetenti izskatīt visus ar dzīvojamām telpām saistītus strīdus. Tas būtu viens no jautājuma risināšanas ceļiem. Protams, specializēto Īres tiesu veidošana prasa zināmus finanšu līdzekļus, un iespējams, ka pie pašreizējā valsts finansiālā stāvokļa atradīsies daudz pretinieku šādam mājokļu jautājuma risināšanas veidam. Tomēr, pēc manām domām, šis risinājums, neskatoties uz dārdzību, dotu iespēju pietiekoši ātri un efektīvi, izvērtējot visus lietas apstākļus, pieņemt atbildīgus lēmumus, kuri būtu obligāti izpildāmi, ja nepieciešams - piespiedu kārtā.

Pašreiz Rīgā darbojas Rīgas pilsētas Īres valde. Tās pilnvaras ir visai ierobežotas un aprobežojas ar konsultāciju sniegšanu iedzīvotājiem, rekomendējošām vēstulēm un protokolu sastādīšanu, uz kuru pamata var piespriest administratīvo sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem, vai dzīvojamās mājas nepietiekošu tehnisko uzturēšanu. 

Tāpat, Rīgas pašvaldībā ir citas institūcijas, kurām būtu jāstrādā, palīdzot atrisināt iedzīvotāju nesaskaņas mājokļu jomā, piemēram, pašvaldības policija. Tomēr, kā jau tika minēts, šo institūciju pilnvaras ir visai ierobežotas un tām nav dotas tiesības pieņemt saistošus lēmumus iedzīvotāju mājokļu konfliktsituācijās. Un, protams, nav nekādu likumīgu piespiedu līdzekļu, lai šos lēmumus, ja tādi pat būtu, sekmīgi realizētu dzīvē. 

Autors uzskata, ka strīdi par dzīvojamo telpu lietošanu ir jānodala divās kategorijās. Strīdi, kurus ir nepieciešams izskatīt vispārējās jurisdikcijas tiesās un strīdi, kuri prasa nekavējošu risinājumu, un kurus ir jāizskata administratīvā kārtībā, pielietojot piespiedu līdzekļus, arī tos, kuri atrunāti Administratīvā procesa likumā. Administratīvās institūcijas lēmumam par konflikta atrisināšanu, kurš prasa nekavējošu risinājumu, piemēram, par elektrības atjaunošanu dzīvojamai telpai; nelikumīgi aizņemtā šķūnīša atbrīvošanu; iekļūšanu dzīvoklī, lai atjaunotu ūdens padevi; nelikumīgi izliktā īrnieka dzīvokļa lietošanas tiesību atjaunošanu - ir jāstājas likumīgā spēkā no pieņemšanas brīža, nekavējoties.

Tiesā būtu jāizskata strīdi par tiesībām uz dzīvojamo telpu lietošanu, kas ietver kā īpašuma tiesības, tā arī īrnieku izlikšanu; strīdi par parādu piedziņu un citi tamlīdzīgi strīdi, kuri neprasa nekavējošu atrisinājumu.

Bet, lai problēmas izskatītu bez vilcināšanās ir jānosaka institūcija, kura šos strīdus var risināt, un, pēc analoģijas ar pirmskara laiku, tā varētu būt Īres vai Mājokļa valde. Tās var izveidot uz esošās Īres valdes, vai citu pašvaldību institūciju bāzes, neieguldot pārmērīgi lielus finanšu līdzekļus, kā tas būtu, ja veidotu Īres tiesas. Institūcijai ir jāpiešķir pietiekošas pilnvaras atsevišķu kategoriju strīdu risināšanā un jānosaka piespiedu līdzekļi, kā lēmumus realizēt.

Protams, ir nepieciešams mainīt un, iespējams, pieņemt jaunus normatīvos aktus, bet tāpēc mums ir likumdevēja vara, kas rūpējas, lai iedzīvotāju dzīve būtu labāka un konfliktus risinātu tiesiski. Jābūt tikai politiskai gribai darīt.  

Rezumējot, jāatzīmē, ka neloloju cerības, ka mūsu valsts mēdiji un politiķi atliks daudzu mazāk svarīgu jautājumu izskatīšanu, kā arī veltīs mazāk enerģijas iekšējām intrigām un ar visiem spēkiem centīsies risināt mūsu valsts iedzīvotājiem tik svarīgo mājokļu konflikta tiesisko regulējumu. Nebūt nē! 

Tam nepieciešams visas sabiedrības atbalsts un uzstājīga prasība. Prasība, lai tiktu nekavējoties atrisinātas likumdošanas un izpildvaras līmenī esošās problēmas. 

Andris Vilks

P.S. Godātais lasītāj!

Ja izlasot šo rakstu Jums radīsies kādi jautājumi vai komentāri, rakstiet manas mājas lapas www.andrisvilks.lv rubrikā „Diskusijas”. Iepazīšos ar visiem viedokļiem. 

Komentāri
Una
05.08.2014 19:54:58
Tas būtu vienkārši lieliski, jo pašlaik nav īsti nevienas institūcijas,kur es kā dzīvokļu īpašniece varētu griezties pēc palīdzības, jo vienmēr atbild ir jābūt kopsapulces lēmumam, bet parakstus kā vienmēr var saviltot kā vajag un neviens tam nepievērš uzmanību ne policija, ne prokuratūra .......un likumu katrs traktē kā māk
Andris Vilks - Īres valdes priekšsēdētājs
Copyright © 2009-2013, Andris Vilks